Terminu vārdnīca

Mežsaimniecības terminu skaidrojumi vienkāršā valodā.

Kalkulatora rādītāji

Bonitāte: mežaudzes augšanas apstākļu (ražības) klase no Ia (labākā) līdz Va (zemākā), ko nosaka pēc valdošās sugas augstuma un vecuma. No bonitātes atkarīgs galvenās cirtes vecums un caurmērs.
Šķērslaukums: koku stumbru šķērsgriezumu laukums uz hektāra (m²/ha) 1,3 m augstumā; raksturo audzes biezumu. Nosaka pēc mežaudzes pirmā stāva.MK not. Nr. 384
Kopējais šķērslaukums: visu pirmā stāva sugu šķērslaukumu summa nogabalā (G). Tā ir vērtība, ko kalkulators salīdzina ar minimālo šķērslaukumu, lemjot par kopšanas cirtes iespējamību.
Veidaugstums: stumbra formas augstums, ko izmanto krājas aprēķinā: krāja uz hektāra ≈ šķērslaukums × veidaugstums.
Krāja: koksnes apjoms (m³). *Kopējā krāja* — viss augošais apjoms, neatņemot Gmin. *Cērtamā krāja* — apjoms, ko drīkst izcirst, ievērojot minimālo atstājamo šķērslaukumu (Gmin). Kailcirtē abas sakrīt.
Gmin (minimālais šķērslaukums): šķērslaukums, kam pēc kopšanas cirtes jāpaliek audzē. Kopšanas cirte ir atļauta tikai tad, ja audzes šķērslaukums ir lielāks par minimālo, un cirtes rezultātā tas nedrīkst kļūt mazāks par minimālo.Meža likums 10. p.; MK not. Nr. 935 1. pielikums
Nogabals: viendabīga meža platības vienība, kurai veic aprēķinus. Kalkulatorā katra tabulas rinda ir viens nogabals.
Dabas vērtības: mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi (piem. mikroliegumi, biotopi, aizsargjoslas), kas prasa papildu izpēti. Kalkulatorā šādi nogabali vienmēr tiek iezīmēti dzeltenā krāsā.
Sortimentu sadalījums: pieņēmums par to, cik liela daļa krājas kļūs par zāģbaļķi, sīkbaļķi un papīrmalku. Publiskajā aprēķinā tiek lietots vienkāršots 30/30/40 sadalījums; faktiskais iznākums atkarīgs no stumbru kvalitātes.

Īpašums, dokumenti un procedūras

Meža inventarizācija: informācijas iegūšana par mežu un tā objektiem konkrētā īpašumā un šīs informācijas dokumentēšana. Inventarizāciju drīkst veikt tikai sertificēts speciālists ar apdrošinātu profesionālo darbību. Dati jāiesniedz VMD; atkārtota inventarizācija jāveic vismaz reizi 20 gados. Bez spēkā esošas inventarizācijas koku ciršana mežā ir aizliegta (izņemot sausos, bojātos un vēja gāztos kokus normatīvos noteiktajā kārtībā).Meža likums 1. p. 24) p., 12. p. (4) d., 29. p.
Meža valsts reģistrs (MVR): valsts informācijas sistēma, kurā apkopo un aktualizē informāciju par mežu, tajā veikto mežsaimniecisko darbību, meža infrastruktūru, piegulošiem purviem, klajumiem un laucēm. Meža īpašniekam ir tiesības saņemt no MVR visu informāciju par savu īpašumu. Reģistru kārto VMD.Meža likums 1. p. 28) p., 30. p.
Apliecinājums (ciršanas apliecinājums): VMD izsniegts dokuments, kas apliecina plānotās darbības likumību un ir uzskatāms par atļauju to veikt. Bez apliecinājuma koku ciršanu mežā uzsākt nedrīkst.Meža likums 1. p. 2) p., 12. p.
Kad apliecinājums nav vajadzīgs: apliecinājums nav nepieciešams: koku ciršanai, kuru celma caurmērs ir mazāks par 12 cm; kopšanas cirtei jaunaudzēs līdz 20 gadu vecumam; sauso un vēja gāzto koku ciršanai, ja mežaudzes šķērslaukums ir lielāks par kritisko (par to reizi gadā jāpaziņo VMD); robežstigu ierīkošanai un uzturēšanai.Meža likums 12. p. (1) d.
Kad apliecinājumu neizsniedz: VMD apliecinājumu neizsniedz, ja plānotā darbība neatbilst normatīvajiem aktiem; ja nav iesniegts pārskats par mežsaimniecisko darbību; ja īpašuma tiesības nav nostiprinātas zemesgrāmatā uz ieguvēja vārda (izņemot sanitāro cirti); vai ja nav samaksāts naudas sods un atlīdzināti mežam nodarītie zaudējumi.Meža likums 12. p. (2) d.
Sanitārais atzinums: VMD atzinums, kas nepieciešams, lai mežaudzi nocirstu sanitārajā cirtē gadījumos, kad augtspējīgo koku šķērslaukums ir kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu (piem., pēc vējgāzes, mizgrauža bojājumiem, slimībām).Meža likums 11. p.
Atzinums par neproduktīvu mežaudzi: VMD atzinums, ar kuru mežaudzi atzīst par neproduktīvu, — pamats rekonstruktīvajai cirtei pirms galvenās cirtes vecuma sasniegšanas.Meža likums 43.¹ p.; MK not. Nr. 935 VII nod.
Pārskats par mežsaimniecisko darbību: meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums katru gadu līdz 1. februārim informēt VMD par iepriekšējā kalendārajā gadā veikto mežsaimniecisko darbību, tostarp koku ciršanu. Iesniedzams VMD e-pakalpojumu portālā. Neiesniegts pārskats bloķē jauna apliecinājuma saņemšanu.Meža likums 29. p. (2) d., 12. p. (2) d. 2) p.
Meža apsaimniekošanas plāns: dokuments, ko izstrādā, balstoties uz meža inventarizācijas datiem, plānojot koksnes resursu vienmērīgu un ilgtspējīgu izmantošanu. Privātam īpašniekam plāns ir brīvprātīgs; obligāts tas ir, ja kopējā apsaimniekojamā platība pārsniedz 10 000 ha.Meža likums 31. p., 32. p.
Meža tiesiskais valdītājs: persona, kurai zeme nodota īpašumā zemes reformas gaitā un ierādīta dabā, vai kura valdījumu ieguvusi uz mantojuma vai cita likumīga pamata. Praksē — persona, kas drīkst rīkoties ar mežu, pat ja īpašumtiesības vēl nav nostiprinātas zemesgrāmatā.Meža likums 1. p. 27) p.
Valsts nodeva par mežsaimnieciskām darbībām: maksājums valstij par apliecinājuma, sanitārā atzinuma, atzinuma par neproduktīvu mežaudzi, reproduktīvā materiāla izcelsmes sertifikāta vai ievešanas atļaujas izsniegšanu.Meža likums 43.¹ p.
Kadastra apzīmējums: unikāls zemes vienības identifikators Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (11 cipari). Pēc tā atrod īpašuma inventarizācijas datus MVR un veic sākotnējo novērtējumu bez izbraukuma dabā.Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums

Mežaudzes raksturlielumi

Mežs: ekosistēma visās attīstības stadijās, kur galvenais organiskās masas ražotājs ir koki, kuru augstums konkrētajā vietā var sasniegt vismaz 5 metrus un kuru pašreizējā vai potenciālā vainaga projekcija ir vismaz 20 % no mežaudzes aizņemtās platības. Atsevišķi no meža esoša platība, kas mazāka par 0,5 ha, par mežu netiek uzskatīta.Meža likums 1. p. 34) p., 3.¹ p.
Meža zeme: zeme, uz kuras ir mežs, zeme zem meža infrastruktūras objektiem, kā arī mežā ietilpstošie pārplūstošie klajumi, purvi, lauces un piegulošie purvi. Meža zemes platība var būt lielāka par mežaudžu platību — tas būtiski, vērtējot īpašumu.Meža likums 1. p. 29) p.
Mežaudze: mežs ar viendabīgiem augšanas apstākļiem, koku sugu sastāvu un vecumu. Mežaudze ir pamatvienība, kurai piemēro ciršanas un atjaunošanas prasības.Meža likums 1. p. 31) p.
Kvartāls: meža teritorijas iedalījuma vienība, ko ierobežo stigas, ceļi vai citas dabiskas robežas; sastāv no vairākiem nogabaliem. Nogabala adresi taksācijas aprakstā parasti norāda kā kvartāla un nogabala numuru.MK not. Nr. 384
Mežaudzes pirmais stāvs: mežaudzes augstāko koku kopa, kuras augstums no stāva vidējā koku augstuma atšķiras ne vairāk par 20 %. Tieši pēc pirmā stāva nosaka šķērslaukumu, valdošo sugu un galvenās cirtes caurmēru.Meža likums 1. p. 32) p.
Valdošā koku suga: koku suga, kurai mežaudzes pirmajā stāvā ir vislielākā koksnes krāja. No valdošās sugas atkarīgs galvenās cirtes vecums, caurmērs un atjaunošanas prasības.Meža likums 1. p. 43) p.
Mežaudzes vecums: valdošās koku sugas koku bioloģiskais vecums. Ja valdošās sugas koki ir dažāda vecuma, vecumu nosaka pēc tās koku kopas, kurai ir lielākā koksnes krāja.Meža likums 1. p. 33) p.
Jaunaudze: skuju koku, ošu un ozolu mežaudze līdz 40 gadu vecumam, baltalkšņu mežaudze līdz 10 gadu vecumam, pārējo koku sugu mežaudzes — līdz 20 gadu vecumam.Meža likums 1. p. 15) p.
Kritiskais šķērslaukums (Gkrit): mežaudzes šķērslaukuma robežvērtība, zem kuras audzes apmierinoša attīstība vairs nav iespējama un mežaudze ir jāatjauno. Ja pēc cirtes vai vējgāzes šķērslaukums nokrīt zem kritiskā, iestājas atjaunošanas pienākums.Meža likums 1. p. 18) p., 21. p.; MK not. Nr. 935 1. pielikums
Vidējais caurmērs (D1,3): mežaudzes koku vidējais stumbra diametrs 1,3 m augstumā no sakņu kakla. Kopā ar vecumu tas nosaka, vai audzi drīkst cirst galvenajā cirtē.MK not. Nr. 935 III nod.
Celma caurmērs: nocirstā stumbra diametrs celma augstumā. Koku ciršanai, kuru celma caurmērs ir mazāks par 12 cm, apliecinājums nav vajadzīgs.Meža likums 12. p. (1) d. 1) p.
Sastāva formula: apzīmējums, kas rāda koku sugu īpatsvaru mežaudzē pēc krājas, piemēram, 8P2B — 80 % priede, 20 % bērzs. Pirmā formulā minētā suga parasti ir valdošā.MK not. Nr. 384
Mistraudze un tīraudze: tīraudze ir mežaudze, kurā valdošā suga veido vismaz 80 % no sastāva. Mistraudze ir audze ar būtisku vairāku sugu piejaukumu. Mistrojums ietekmē sortimentu iznākumu un līdz ar to cenu.MK not. Nr. 308; nozares prakse
Biezība (pilnums): rādītājs, kas raksturo audzes faktiskā šķērslaukuma attiecību pret normālas audzes šķērslaukumu tajā pašā vecumā un bonitātē. Zema biezība nozīmē mazāku krāju uz hektāru.mežierīcības prakse; MK not. Nr. 384
Paauga: jaunā koku paaudze, kas izaugusi zem vecās audzes vainagu klāja un spēj veidot nākamo mežaudzi. Saglabāta dzīvotspējīga skuju koku paauga var aizstāt stādīšanu, atjaunojot mežu.MK not. Nr. 308; MK not. Nr. 935 12. pielikums
Pamežs: krūmi un mazvērtīgi koki zem galvenā vainagu klāja, kas neveido mežaudzes stāvu. Biezs pamežs sadārdzina mežizstrādi un jaunaudžu kopšanu.mežsaimniecības prakse
Meža augšanas apstākļu tips (MAAT) / meža tips: augsnes mitruma un auglības noteikts audzes klasifikators (piem., sils, mētrājs, damaksnis, vēris, gārša, slapjais mētrājs, dumbrājs, kūdrenis, ārenis). Latvijā izšķir 23 tipus. No meža tipa atkarīgs, ar kādu sugu mežs jāatjauno, cik liela drīkst būt kailcirte un kāds ir atjaunošanas termiņš.MK not. Nr. 384; MK not. Nr. 935 IV nod.; MK not. Nr. 308
Sausieņi, slapjaiņi, purvaiņi, āreņi, kūdreņi: meža tipu grupas pēc mitruma režīma un nosusināšanas: sausieņi — sausas minerālaugsnes; slapjaiņi — pārmitras minerālaugsnes; purvaiņi — kūdras augsnes; āreņi — nosusināti minerālaugšņu meži; kūdreņi — nosusināti kūdras augšņu meži. Grupa ietekmē pieejamību tehnikai un izstrādes sezonu.MK not. Nr. 384 klasifikators
Neproduktīva mežaudze: mežaudze, kuru nav lietderīgi audzēt nepietiekama krājas pieauguma, koku sugu sastāva vai koku kvalitātes dēļ. Pēc VMD atzinuma to var nocirst rekonstruktīvajā cirtē pirms cirtmeta.Meža likums 1. p. 37) p.; MK not. Nr. 935 VII nod.
Krājas pieaugums: koksnes apjoma pieaugums m³/ha gadā. Jaunās un vidēja vecuma audzēs tas ir augsts, tuvojoties cirtmetam — samazinās. Rādītājs, kas palīdz izlemt, vai cirst tagad vai gaidīt.mežsaimniecības prakse; nacionālais meža monitorings (LVMI "Silava")
Plantāciju mežs: īpašiem mērķiem ieaudzēta un MVR reģistrēta mežaudze. Uz to neattiecas parastā koku ciršanas un meža atjaunošanas kārtība.Meža likums 1. p. 39) p., 24. p.

Cirtes un to veidi

Galvenā cirte: cirtes veids mežaudzes nociršanai vienā vai vairākos paņēmienos pēc galvenās cirtes vecuma vai galvenās cirtes caurmēra sasniegšanas. Izpildes veidi ir kailcirte un izlases cirte.Meža likums 1. p. 10) p., 9. p.
Galvenās cirtes vecums (cirtmets): mazākais valdošās sugas vecums, kas jāsasniedz, lai varētu sākt ciršanu galvenajā cirtē. Atkarībā no bonitātes: ozols 101–121 g.; priede un lapegle 101–121 g.; egle, osis, liepa, goba, vīksna, kļava 81 g.; bērzs 51–71 g.; melnalksnis 71 g.; apse 41 g.Meža likums 9. p. (1) d. tabula
Galvenās cirtes caurmērs: valdošās sugas pirmā stāva koku vidējais caurmērs 1,3 m augstumā, kas jāsasniedz, lai audzi varētu cirst galvenajā cirtē pirms cirtmeta sasniegšanas. Praksē tas ļauj nocirst labi augušu audzi agrāk. Piemēram, priedei 30 cm, eglei 26 cm, bērzam 25 cm — konkrētās vērtības atkarīgas no sugas un bonitātes.Meža likums 1. p. 11) p.; MK not. Nr. 935 2. pielikums
Kailcirte: galvenās cirtes izpildes veids, kurā nocērt visus audzes kokus, izņemot saglabājamos ekoloģiskos kokus. Atļauta, kad sasniegts galvenās cirtes vecums vai caurmērs un nav ierobežojumu.Meža likums 9. p.; MK not. Nr. 935
Izlases cirte: galvenās cirtes izpildes veids, kurā izcērt daļu koku, saglabājot mežaudzi. To izmanto vietās, kur kailcirte nav atļauta.Meža likums 9. p.
Maksimālā kailcirtes platība: atkarībā no meža augšanas apstākļu tipa maksimālā kailcirtes cirsmas platība ir 2 vai 5 hektāri. Silā, mētrājā, lānā, damaksnī, vērī un gāršā — 5 ha. Papildu ierobežojumi attiecas uz piegulošajām platībām, kuras vēl nav atjaunotas vai nav sasniegušas noteikto vecumu.MK not. Nr. 935 IV–V nod.; Meža likums 9. p. (2) d.
Sanitārā cirte: cirtes veids meža veselības uzlabošanai, cērtot slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādi bojātos, vēja gāztos un lauztos kokus — vienlaidus vai izlases veidā. Ja augtspējīgo koku šķērslaukums ir zem kritiskā, audzi drīkst nocirst pilnībā pēc VMD sanitārā atzinuma.Meža likums 1. p. 41) p., 11. p.
Rekonstruktīvā cirte: cirtes veids neproduktīvas mežaudzes nociršanai vienlaidus vai izlases veidā, lai vietā izveidotu vērtīgāku audzi.Meža likums 1. p. 40) p.; MK not. Nr. 935 VII nod.
Atmežošanas cirte: cirtes veids darbībām, kuru dēļ tiek mainīts zemes lietošanas veids (būvniecība, derīgo izrakteņu ieguve, lauksaimniecības zemes ierīkošana). Prasa kompetentas iestādes administratīvo aktu un kompensāciju valstij.Meža likums 1. p. 4) p., 41. p.
Ainavu cirte: cirtes veids ainavas elementu saskatāmības un pieejamības nodrošināšanai (piem., skatu punktu atvēršanai).Meža likums 1. p. 1) p.
Cita cirte: cirtes veids meža infrastruktūras un robežstigu izveidošanai un uzturēšanai, bīstamu koku novākšanai un dabas vērtību saglabāšanai.Meža likums 1. p. 8) p.
Krājas kopšanas cirte: kopšanas cirte augošā mežā, lai retinātu audzi un uzlabotu atlikušo koku augšanu un vērtību. Atļauta tikai tad, ja šķērslaukums ir lielāks par minimālo un pēc cirtes nekļūst mazāks par to.Meža likums 10. p.; MK not. Nr. 308
Jaunaudžu kopšana (sastāva kopšana): kopšanas cirte mežaudzē, kuras vidējais augstums ir līdz aptuveni 6 m — izcērt konkurējošos un mazvērtīgos kokus, atbrīvojot augšanas telpu mērķa sugai. Kopšanai jaunaudzēs līdz 20 gadu vecumam apliecinājums nav vajadzīgs.MK not. Nr. 308; Meža likums 12. p. (1) d. 2) p.
Kopšanas cirtes nosacījums: kopšanas cirte ir atļauta, ja mežaudzes šķērslaukums ir lielāks par minimālo šķērslaukumu, un cirtes rezultātā tas nedrīkst kļūt mazāks par minimālo.Meža likums 10. p.
Cirsma: konkrēta, dabā iestigota meža platība, kurā atļauta koku ciršana saskaņā ar izsniegto apliecinājumu. Cirsma ir arī darījuma objekts, pārdodot ciršanas tiesības.MK not. Nr. 935 XII nod.
Cirsmas iestigošana (stigošana): cirsmas robežu ierīkošana dabā — robežstigu izciršana un koku marķēšana, kā arī platības uzmērīšana pirms ciršanas uzsākšanas.MK not. Nr. 935 XII nod.
Ekoloģiskie koki: koki, kas cirsmā jāsaglabā bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanai. Kailcirtē, ko cērt pēc galvenās cirtes caurmēra, jāatstāj vismaz 8 ekoloģiskie koki uz hektāru, pārējās cirsmās — vismaz 5 koki uz hektāru. Papildus saglabājami arī noteikts skaits sauso un kritušo koku.MK not. Nr. 935 54.–55. p.
Bioloģiski nozīmīgi meža struktūras elementi: biotopu un sugu aizsardzībai, izplatībai vai ekoloģisko funkciju nodrošināšanai nozīmīgas meža sastāvdaļas — dobumaini koki, kritalas, sausokņi, avoti, mikroieplakas. Tie jāsaglabā arī ārpus īpaši aizsargājamām teritorijām.Meža likums 1. p. 6) p., 36. p.; MK not. Nr. 936
Patvaļīga koku ciršana: koku ciršana, pārkāpjot Meža likumā noteikto kārtību, vai koku bojāšana. Papildus naudas sodam VMD piedzen mežam nodarīto zaudējumu atlīdzību par labu valstij.Meža likums 14. p., 50. p., 51. p.

Mežizstrāde un kokmateriāli

Sortiments: konkrētam lietojumam sagatavots kokmateriālu veids ar noteiktu garumu, caurmēru un kvalitātes prasībām. No viena stumbra parasti iegūst vairākus sortimentus — no resgaļa uz galotni pieaugošā vērtības samazinājumā.nozares standarti un LVM sortimentu specifikācijas
Zāģbaļķis: augstākās vērtības sortiments, no kura zāģē dēļus un brusas. Prasa taisnu stumbru, pietiekamu caurmēru un ierobežotu zaru un puves apjomu. Zāģbaļķu īpatsvars ir galvenais cirsmas vērtības faktors.nozares standarti
Papīrmalka (celulozes koksne): tievāki un zemākas kvalitātes stumbra posmi, ko izmanto celulozes un plātņu ražošanā. Cena zemāka par zāģbaļķi, bet augstāka par malku.nozares standarti
Malka un enerģētiskā koksne: zemākās kvalitātes koksne, ko izmanto kurināšanai. Ietver arī tievos stumbrus no kopšanas cirtēm.nozares prakse
Šķelda: sasmalcināta koksne, ko iegūst no ciršanas atlikumiem, zariem, galotnēm un mazvērtīgas koksnes. Izmanto enerģētikā.nozares prakse
Ciršanas atlikumi: zari, galotnes un citas stumbra daļas, kas paliek cirsmā pēc sortimentu sagatavošanas. Var tikt savākti šķeldošanai vai atstāti augsnes barības vielu atgriešanai.nozares prakse
Harvesters: daudzoperāciju mežizstrādes mašīna, kas nogāž koku, atzaro to un sazāģē sortimentos vienā ciklā. Reģistrē arī uzmērīšanas datus.nozares prakse
Forvarders: pievešanas mašīna, kas savāc sagatavotos sortimentus cirsmā un pieved tos uz krautuvi pie ceļa.nozares prakse
Krautuve: vieta pie meža ceļa, kur sortimentus sašķiro pa krāvām un no kurienes tos izved kokvedējs. Krautuves pieejamība un ceļa nestspēja būtiski ietekmē izstrādes izmaksas.nozares prakse
Cieškubikmetrs un birstkubikmetrs: cieškubikmetrs (m³) ir koksnes tilpums bez tukšumiem; tā mēra apaļkokus. Birstkubikmetrs (ber. m³) ir krautas koksnes vai šķeldas tilpums kopā ar tukšumiem. Vienam m³ atbilst aptuveni 2,4–3 ber. m³ šķeldas — cenas nav tieši salīdzināmas.nozares mērīšanas prakse
Iznākums: faktiski iegūto sortimentu apjoms attiecībā pret cirsmas krāju. Atšķiras no taksācijas krājas puves, sausokņu, lūžņu un kvalitātes dēļ — tāpēc taksācijas krāja nav tas pats, kas pārdodamais apjoms.nozares prakse

Meža atjaunošana un kopšana

Meža atjaunošana: pasākumu kopums mežaudzes atjaunošanai platībā, kurā pēc cirtes vai citu faktoru ietekmes šķērslaukums ir kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu. Tas ir meža īpašnieka likumīgs pienākums, ne izvēle.Meža likums 1. p. 20) p., 21. p.
Meža atjaunošanas termiņš: lielākajā daļā meža tipu mežs jāatjauno 5 gadu laikā pēc cirtes. Purvaiņu tipos (purvājs, niedrājs, dumbrājs, liekņa) — 10 gadu laikā. Ja kailcirte veikta pēc galvenās cirtes caurmēra parametra, atjaunošana sējot vai stādot (vai saglabājot dzīvotspējīgu skuju koku paaugu) jāveic 3 kalendāro gadu laikā.MK not. Nr. 308; VMD skaidrojumi
Mežaudzes atzīšana par atjaunotu: platību atzīst par atjaunotu, kad tajā ir sasniegts minimālais ieaugušo koku skaits uz hektāru: priedei — 2000 koku, pārējām sugām — 1500 koku (ozolam, osim, vīksnai, gobai, kļavai, dižskābardim un skābardim atsevišķi nosacījumi). Deviņos meža tipos audze jāatjauno tieši ar priedi (vismaz 80 % sastāva).MK not. Nr. 308; VMD
Jaunaudžu kopšanas termiņš: ja jaunaudze atzīta par atjaunotu, nesasniedzot 2 m augstumu, tā jāizkopj, kad vidējais augstums ir 2–10 m: skuju koku audzēs — ne vēlāk kā 10. kalendārajā gadā pēc atzīšanas par atjaunotu, lapu koku audzēs — ne vēlāk kā 5. kalendārajā gadā.VMD; MK not. Nr. 308
Meža ieaudzēšana (apmežošana): pasākumu kopums meža ieaudzēšanai zemē, kas kadastrā nav reģistrēta kā mežs. Zemes īpašniekam ir tiesības ieaudzēt mežu, ja to neierobežo normatīvie akti.Meža likums 1. p. 22) p., 22. p.
Dabiskā atjaunošanās: mežaudzes atjaunošanās bez stādīšanas vai sēšanas — no augsnē esošajām sēklām, sēklu koku sēklām vai celmatvasēm. Pieļaujama, ja termiņā tiek sasniegts nepieciešamais koku skaits un sugu sastāvs.MK not. Nr. 308
Augsnes gatavošana: augsnes mehāniska apstrāde pirms stādīšanas (vagošana, pacilu veidošana, disku frēzēšana), kas uzlabo stādu izdzīvotību un augšanu.mežsaimniecības prakse
Meža reproduktīvais materiāls: mežsaimniecībai nozīmīgu koku sugu sēklu vienība, augu daļas vai stādāmais materiāls, ko izmanto meža atjaunošanai vai ieaudzēšanai. Ievākt drīkst tikai no VMD reģistrētiem ieguves avotiem, un pārdot drīkst tikai sertificētu materiālu.Meža likums 1. p. 26) p., 17.–20. p.
Ietvarstādi un kailsakņu stādi: ietvarstādi audzēti kasetēs ar substrātu ap saknēm — ilgāka stādīšanas sezona, labāka izdzīvotība. Kailsakņu stādi — bez substrāta, lētāki, bet stādāmi šaurākā laika logā.kokaudzētavu prakse
Agrotehniskā kopšana (appļaušana): zālaugu un konkurējošo lapu koku atvašu ierobežošana ap jaunajiem stādiem pirmajos gados pēc stādīšanas.MK not. Nr. 308 prakse
Celmatvases: jauni dzinumi, kas izaug no nocirsta koka celma vai saknēm. Raksturīgi bērzam, apsei, melnalksnim un baltalksnim; var apslāpēt iestādītos skuju kokus, ja kopšana netiek veikta laikus.mežsaimniecības prakse

Meža aizsardzība

Meža bojājums: mežaudzes augtspējas daļējs vai pilnīgs zudums kaitēkļu, slimību, dzīvnieku, cilvēku, vēja, sniega, uguns un tamlīdzīgu faktoru dēļ.Meža likums 1. p. 21) p.
Meža aizsardzība: pasākumi meža bojājumu un to seku novēršanai vai mazināšanai. Īpašniekam ir pienākums uzraudzīt meža stāvokli un informēt VMD par konstatētajiem bojājumiem.Meža likums 1. p. 19) p., 26. p.
Egļu astoņzobu mizgrauzis: nozīmīgākais egļu audžu kaitēklis Latvijā. Masveida savairošanās gadījumā VMD var noteikt pienākumu pārtraukt ciršanu, veikt ierobežošanas pasākumus vai iznīcināt invadēto materiālu. Bojātas egļu audzes bieži prasa steidzamu sanitāro cirti, jo koksnes vērtība strauji krīt.Meža likums 27. p.; MK not. Nr. 348 "Meža aizsardzības noteikumi"; VMD
Sakņu piepe: skuju koku sakņu un stumbra trupes izraisītājs, kas samazina zāģbaļķu iznākumu un audzes noturību pret vēju. Būtisks vērtības samazinājuma faktors vecākās egļu audzēs.LVMI "Silava"; VMD meža patoloģiskā uzraudzība
Vējgāze un vējlauze: vēja izgāztie (ar saknēm) un vēja lauztie koki. Ja bojājumu dēļ augtspējīgo koku šķērslaukums nokrīt zem kritiskā, nepieciešams VMD sanitārais atzinums un iestājas atjaunošanas pienākums.Meža likums 11. p., 21. p.
Nacionālais meža monitorings: meža resursu un vides stāvokļa novērošanas, analīzes un prognozēšanas sistēma, ko visā valsts teritorijā veic Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava".Meža likums 1. p. 36) p., 29.¹ p.

Dabas aizsardzība un ierobežojumi

Mikroliegums: neliela, konkrētai īpaši aizsargājamai sugai vai biotopam noteikta teritorija ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem. Var būtiski samazināt izcērtamo apjomu — pārbaudāms pirms darījuma.Sugu un biotopu aizsardzības likums; Meža likums 2. p. (2) d.
Īpaši aizsargājamā dabas teritorija (ĪADT): dabas liegums, nacionālais parks, dabas parks, aizsargājamo ainavu apvidus, dabas rezervāts vai biosfēras rezervāts. Katrai teritorijai var būt individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, kas ir stingrāki par Meža likumu.likums "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"; Meža likums 2. p. (2) d.
Natura 2000: Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīkls. Šajās teritorijās meža apsaimniekošanas plānus apstiprina Dabas aizsardzības pārvalde.Meža likums 43. p. (1) d. 4) p.
ES nozīmes meža biotops: aizsargājams meža dzīvotnes veids (piem., boreālie meži, staignāju meži, nogāžu un gravu meži). Konstatēts biotops parasti nozīmē kailcirtes aizliegumu attiecīgajā nogabalā.MK noteikumi par aizsargājamiem biotopiem; Sugu un biotopu aizsardzības likums
Aizsargjosla: noteikta platuma josla ap objektu, kurā saimnieciskā darbība ir ierobežota — ap ūdenstecēm un ūdenstilpēm, purviem, ceļiem, elektrolīnijām, ūdens ņemšanas vietām. Ietekmē pieejamo cirtes platību un cirtes veidu.Aizsargjoslu likums; MK not. Nr. 936
Dižkoks: koks, kas sasniedzis normatīvajos aktos noteiktos īpaši aizsargājamā koka izmērus. Dižkoku nocirst ir aizliegts.Meža likums 12. p. (5) d.; MK noteikumi par aizsargājamiem kokiem
Sezonas ierobežojumi (ligzdošanas periods): putnu ligzdošanas laikā noteiktas darbības mežā ir ierobežotas — piemēram, jaunaudžu kopšana jaunās priežu, lapu koku un egļu audzēs pavasara–vasaras periodā. Tas ietekmē darbu plānošanu gada griezumā.Meža likums 37. p. 4) p.; MK not. Nr. 936
Meža ilgtspējīga apsaimniekošana: meža pārvaldīšana un izmantošana tādā veidā un intensitātē, kas saglabā tā bioloģisko daudzveidību, produktivitāti, atjaunošanās spēju un dzīvotspēju tagadnē un nākotnē, spēju pildīt ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas, neradot draudus citām ekosistēmām.Meža likums 1. p. 13) p.
Kompensācija par saimnieciskās darbības ierobežojumiem: atlīdzība, ko īpašnieks noteiktos gadījumos var saņemt par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem (piem., mikroliegumos, ĪADT, mežaparkos). Piešķiršanas kārtību nosaka atsevišķi normatīvie akti.Meža likums 38.³ p. (2) d.; MK noteikumi par kompensācijām
Atmežošana: personas darbības izraisīta meža pārveidošana citā zemes lietošanas veidā. Atļauta tikai noteiktiem mērķiem, ar kompetentas iestādes administratīvo aktu un kompensāciju valstij, ko ieskaita Meža attīstības fondā.Meža likums 1. p. 3) p., 41.–42. p.
Meža sertifikācija (FSC, PEFC): brīvprātīga apsaimniekošanas atbilstības sertifikācija starptautiskiem ilgtspējas standartiem. Sertificēta koksne bieži ir pieprasītāka eksporta tirgos.FSC un PEFC standarti

Darījumi, nodokļi un vērtība

Cirsmas pārdošana (ciršanas tiesību pārdošana): darījums, kurā īpašnieks pārdod tiesības nocirst konkrētu, iestigotu cirsmu, saglabājot īpašumā zemi. Pēc cirtes īpašniekam paliek atjaunošanas pienākums, ja vien līgumā nav norunāts citādi.Civillikums; Meža likums 21. p.
Meža īpašuma pārdošana: zemes un uz tās augošās mežaudzes atsavināšana kopā. Pircējam pāriet arī visi apgrūtinājumi, ierobežojumi un neizpildītie atjaunošanas vai kopšanas pienākumi.Civillikums; Meža likums
Apgrūtinājumi: zemesgrāmatā vai kadastrā reģistrēti īpašuma lietošanas ierobežojumi — servitūti, aizsargjoslas, mikroliegumi, ĶIP, hipotēkas. Būtiski ietekmē īpašuma vērtību un izmantojamību.Zemesgrāmatu likums; Aizsargjoslu likums
Ceļa servitūts: tiesība braukt pār svešu zemi, lai piekļūtu savam īpašumam. Meža īpašumam bez juridiski nostiprinātas piekļuves ir ievērojami zemāka tirgus vērtība.Civillikums
Nekustamā īpašuma nodoklis mežam: nodoklis, ko aprēķina no meža zemes kadastrālās vērtības. Atsevišķos gadījumos ar nodokli neapliek zemi, kuru aizņem atjaunotās vai ieaudzētās mežaudzes.likums "Par nekustamā īpašuma nodokli"; MK not. Nr. 76
Nodokļi no meža darījumiem: ienākumam no augoša meža atsavināšanas izciršanai un no kokmateriālu atsavināšanas, kā arī no meža īpašuma pārdošanas piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokli; fiziskām personām atsevišķos gadījumos piemēro nosacītos izdevumus. Aktuālās likmes un nosacījumi jāpārbauda VID mājaslapā vai pie grāmatveža — normas pēdējos gados vairākkārt mainītas.likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"; VID
Meža kā kapitāla vērtība: meža īpašuma tirgus vērtību veido ne tikai platība un krāja, bet arī koku sugu sastāvs, vecuma struktūra, bonitāte, meža tips, piekļuve, apgrūtinājumi un aktuālā kokmateriālu tirgus situācija.nozares vērtēšanas prakse; Meža likums 4. p. (4) d.
ES Atmežošanas regula (EUDR): ES regula, kas nosaka izsekojamības un atmežošanas neietekmētības prasības koksnei un koksnes produktiem, kas laisti ES tirgū. Ietekmē dokumentāciju kokmateriālu piegādes ķēdē.Regula (ES) 2023/1115
ZIZIMM un oglekļa piesaiste: zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektors klimata uzskaitē. Mežaudzes piesaista oglekļa dioksīdu; atmežošanas kompensāciju izmanto arī piesaistes veicināšanai.Meža likums 42. p.; ES klimata regulējums